Bhagavad-gīta kāda tā ir
Mūžīgas atbildes uz svarīgākajiem dzīves jautājumiem. Apziņa, karma un cilvēka patiesā daba.
tathā dehāntara-prāptir dhīras tatra na muhyati
Dziļāks skatījums uz pasauli un sevi.
Autors un tulkotājs
Šrīla Prabhupāda — Starptautiskās Krišnas Apziņas biedrības (ISKCON) dibinātājs un vairāk nekā 100 grāmatu autors. Apceļojot zemeslodi 14 reizes, viņš izplatīja Krišnas apziņu un Vēdu gudrību visā pasaulē.
Pasaules mēroga mantojums
No senajiem sanskrita rakstiem līdz starptautiskiem kultūras centriem, piemēram, Majapūras tempļa kompleksam Indijā — Bhagavad-gīta iedvesmo miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Filozofiskās ilustrācijas un to nozīme.
Karma un dvēseles pārmaiņas (Reinkarnācija)
Šī ilustrācija uzskatāmi parāda dvēseles ceļojumu cauri dažādiem ķermeņiem vienas dzīves laikā un pēc tās. Tāpat kā cilvēks nomaina vecas drēbes pret jaunām, arī nemirstīgā dvēsele pamet nolietotu ķermeni un pieņem jaunu, balstoties uz savām vēlmēm un uzkrāto karmu — cēloņu un seku likumu.
Skat. Bhagavad-gīta, 2. nodaļa, 22. pants
Materiālās dabas valgi
Šī ilustrācija attēlo dzīvo būtni, ko stingri tur materiālās dabas valgi. Trīs sievietes tēli simbolizē trīs materiālās dabas gunas jeb īpašības: labestību, kaisli un nezināšanu. Dzīvā būtne, nonākot materiālajā pasaulē, kļūst par šo gunu marioneti un rīkojas saskaņā ar tām, aizmirstot savu patieso, garīgo dabu.
Skat. Bhagavad-gīta, 14. nodaļa
Dzīvības koks un dvēseles ceļojums
Šeit redzams apgrieztais banjana koks, kas simbolizē materiālo pasauli. Dvēsele, attēlota kā mirdzoša dzirkstele, ceļo no viena ķermeņa uz otru, ko nosaka tās vēlmes un karma. Augšā redzamais Augstākais Kungs atrodas katras dzīvās būtnes sirdī kā Virsdvēsele, vērojot tās gaitas un dodot iespēju atgriezties garīgajā pasaulē.
Skat. Bhagavad-gīta, 15. nodaļa, 1.-3. pants
Zirgu pajūgs kā cilvēka ķermenis
Šī alegorija paskaidro cilvēka iekšējo struktūru. Pajūgs ir ķermenis, pieci zirgi ir piecas maņas, bet groži ir prāts, kas kontrolē maņas. Vaidelotis ir intelekts, kas tur grožus, un pasažieris ir dvēsele. Ja intelekts ir vājš un nespēj kontrolēt prātu, maņas kļūst nevaldāmas kā trakojoši zirgi, un dvēsele cieš, tiekot vilkta materiālās baudas virzienā.
Skat. Bhagavad-gīta, 3. nodaļa, 42. pants un komentārs